Maijs
Brenguļu sākumskolas bērni piedalās Mežu dienās.
Pateicoties mūsu novadnieces, Ziemeļvidzemes mežniecības vecākās mežzines Sandras Leites ielūgumam, Brenguļu sākumskolas audzēkņi devās uz “Jaunarājiem”. Tur visus sagaidīja meža speciālisti. Bērni mācījās, kā vienkārši var izmērīt koku augstumu. Roberts izmēģināja, ka noliecoties un skatoties caur kājām jāsaskata koka galotne. No tās vietas, kur to var saskatīt, jāsāk mērījums līdz objektam un tādā veidā tiek noteikts koka augstums. Meža speciālisti pastāstīja par Beverīnas novadā augošo Bekuru dižozolu, kura apkārtmērs ir 6.6 metri.
Ejot pa Mīlestības taku, visi kopā uzsākām ceļojumu meža pasaulē. Nonācām vietā, kur Abuls satiekas ar Gauju. Daba vēl nedižojās ar zaļo rotu, tomēr mācījāmies atpazīt kokus pēc to stumbriem un zariem. Vērojām bebru veiktos meistardarbus. Daži koki bija nograuzti smaili, gluži kā zīmuļi, no dažiem kokiem bebru zobi bija izveidojuši īstus meistardarbus. Abula krasts pārsteidza ar līkumotām takām un straujiem kāpumiem augšup. Sandra Leite parādīja vietu, kur pirms vairākiem gadiem dedzis mežs, kā atjaunojas meža audze pēc postošās nelaimes. Pārgājiena laikā skolēniem bija jāatbild uz jautājumiem un par pareizām atbildēm viņi saņēma pārsteiguma balvas. Izrādās, ka skolēni vislabāk prata atpazīt putnus. Tas laikam tāpēc, ka ziemā bērni iekārtoja putniem barotavu un vēroja spārnotos draugus.
Noslēgumā visi kopā pētījām izcirtumu un mežkopju vadībā bērni iestādīja priedītes. Pēc gadiem varēsim nākt aplūkot, cik lielas tās izaugušas. Noteiksim kas lielāks- mēs vai koks? Mūsu draugi uzcienāja jaunos meža pētniekus ar pīrādziņiem un kvasu. Cienasts aši pazuda mūsu vēderos. Priecīgi par neparasto ekspedīciju un iegūtajām zināšanām atgriezāmies skolā. Varbūt, kad izaugsim, kāds no mums izvēlēsies mežziņa profesiju.
Sandra Kaufmane.
